Lai varētu sākt
runāt par tīkla etiķeti, vispirms vajadzētu noskaidrot, kas tas tīkls ir un no
kā tas sastāv. Sākšu ar to, ka došu pats savu definīciju un sapratni pat to, kā
es saprotu ar vārdu internets, tīkls. Manuprāt, internets ir virtuāla
sabiedrība, kas pastāv līdzās reālajai pasaulei, kas veido pats savu
apmeklētāju kopumu jeb kopienu, sniedz iespēju sazināties ar citiem cilvēkiem,
neskatoties ne uz laika atšķirībām, ne uz ģeogrāfiskajiem attālumiem.
Internets ir relatīvi jauns medijs, atšķirīgs no tiem medijiem, kurus cilvēki ir pazinuši nu jau gadsimtiem ilgi, tas atšķiras no visa tā, ko cilvēki līdz šim ir redzējuši. Daži to salīdzina ar TV, ar masu mediju, kamēr citi tajā saredz līdzību ar telefonu, bez robežu divvirzienu mediju. Lielākā daļa datoru lietotāji redz internetu kā abu šo lietu savienojumu. Kā redzams katram ir sava sapratne par to, kas ir internets, bet ir arī tādi cilvēki, kas uzskata, ka internets ir nekam nevajadzīga izklaide, kas sabojā bērnus un sniedz daudz nevajadzīga un lieka.
Runājot vienkārši, internets sastāv no tūkstošiem datoru, kas savienoti ar vadiem, šķiedru optiskām un satelītiem. Šie savienojumi ļauj informācijai ātri un viegli mainīties starp cilvēkiem un mašīnām jebkurā pasaules vietā. Tīkls pats par sevi darbojas vienīgi kā medijs priekš iesniegtiem priekšlikumiem, kas tiktu izpildīti. Viszināmākie no pieprasījumiem ir e-pasts un www, lai gan internets var tikt lietots arī daudz sarežģītākā veidā.
Tā kā internets ir tik jauns medijs, cilvēkiem ir diez gan sarežģīti veidot kaut kādus noteikumus tā lietošanai. Internetā apgrozās noteiktas ierindas cilvēki, kas veido sava veida kopienu tajā, sava veida sabiedrību. Tā kā katrā sabiedrībā ir noteikumi, kas regulē tās darbību, lai visi būtu apmierināti un nerīkoti pretlikumības, tad arī internetā ir vajadzīga šāda noteikumu virkne, kas nosaka kā un ko cilvēki drīkst un ko nedrīkst darīt tajā.
Internets ir relatīvi jauns medijs, atšķirīgs no tiem medijiem, kurus cilvēki ir pazinuši nu jau gadsimtiem ilgi, tas atšķiras no visa tā, ko cilvēki līdz šim ir redzējuši. Daži to salīdzina ar TV, ar masu mediju, kamēr citi tajā saredz līdzību ar telefonu, bez robežu divvirzienu mediju. Lielākā daļa datoru lietotāji redz internetu kā abu šo lietu savienojumu. Kā redzams katram ir sava sapratne par to, kas ir internets, bet ir arī tādi cilvēki, kas uzskata, ka internets ir nekam nevajadzīga izklaide, kas sabojā bērnus un sniedz daudz nevajadzīga un lieka.
Runājot vienkārši, internets sastāv no tūkstošiem datoru, kas savienoti ar vadiem, šķiedru optiskām un satelītiem. Šie savienojumi ļauj informācijai ātri un viegli mainīties starp cilvēkiem un mašīnām jebkurā pasaules vietā. Tīkls pats par sevi darbojas vienīgi kā medijs priekš iesniegtiem priekšlikumiem, kas tiktu izpildīti. Viszināmākie no pieprasījumiem ir e-pasts un www, lai gan internets var tikt lietots arī daudz sarežģītākā veidā.
Tā kā internets ir tik jauns medijs, cilvēkiem ir diez gan sarežģīti veidot kaut kādus noteikumus tā lietošanai. Internetā apgrozās noteiktas ierindas cilvēki, kas veido sava veida kopienu tajā, sava veida sabiedrību. Tā kā katrā sabiedrībā ir noteikumi, kas regulē tās darbību, lai visi būtu apmierināti un nerīkoti pretlikumības, tad arī internetā ir vajadzīga šāda noteikumu virkne, kas nosaka kā un ko cilvēki drīkst un ko nedrīkst darīt tajā.
Комментариев нет:
Отправить комментарий